Vēsture
Kopš 1800. gadu beigām mežsaimniecības nozare ir bijusi ārkārtīgi nozīmīga Zviedrijas ekonomikas sastāvdaļa. Tradicionālie izstrādājumi, zāģmateriāli, celuloze, papīrs un iesaiņojumi pašlaik veido nedaudz vairāk par 10% (125 miljardi SEK) no Zviedrijas kopējiem preču eksporta ieņēmumiem.
Šiem produktiem joprojām ir nozīmīga loma mežsaimniecības nozarē, vienlaikus saskatot nozīmīgas jaunu produktu iespējas.
Bio-ekonomika
Bio-ekonomika attiecas uz ekonomiku, kā pamatā ir atjaunojamās izejvielas, atšķirībā no valsts ekonomikas, kurā pašlaik dzīvojam un kuras pamatā ir fosilās izejvielas. Mežs tā izejvielu daudzveidības dēļ veido bio-ekonomikas pamatu.
Ilgtspējība
Katra nozāģētā koka vietā tiek iestādīti divi jauni koki, kas nozīmē, ka mežu apjoms pieaug ik gadu. Darbības mežsaimniecības nozarē ietver tās izejvielu turpmāku pārstrādi. Ieviešot jaunas idejas, ir iespējams ražot dažādus materiālus un produktus, kas iepriekš ražoti, izmantojot fosilās izejvielas, kā arī pilnīgi jaunus produktus, kas apmierina sabiedrības būtiskās vajadzības. Izstrādājumus var pārstrādāt vairākas reizes, un, kad koksnes šķiedra ir kalpojusi savam mērķim, tā kopā ar mežsaimniecības nozares atlikumiem var kļūt par bioenerģiju apkures, elektrības un degvielas ražošanā.
Jauni materiāli un produkti
Tiek veikti nozīmīgi ieguldījumi, lai izstrādātu un rastu jaunus pielietojumus meža izejvielām, kas ir svarīgi meža nozares nākotnei un vispārīgajiem sabiedrības vides aizsardzības mērķiem. “Visu, ko iespējams ražot ar naftu, var ražot ar celulozi.”
Plastmasa, degviela, tekstilizstrādājumi, higiēnas priekšmeti, elektronika, stikls, datoru / TV ekrāni, bioloģiskās oglekļa šķiedras, nanoceluloze, nanoplēve un celulozes kompozītmateriāli ir tikai daži no materiāliem un produktiem, kas veicina bio-ekonomikas attīstību.
